Latvijas būvindustrijas apskats
Latvijā tāpat kā citās valstīs būvniecības nozare strauji mainās, kas saistīts ar jaunām prasībām vides aizsardzībā un energoefektivitātē, kultūras mantojuma saglabāšanā u.c. 2023. gadā būvniecības nozare Latvijas iekšzemes kopproduktā veidoja 7,1%.
Latvijas būvniecības uzņēmumi ar savu darba kvalitāti ir pierādījuši, ka ir konkurētspējīgi ārvalstu tirgos un prasmīgi veic gan specializēto, gan vispārējo būvniecību, atbilstoši visām mūsdienu kvalitātes prasībām. Latvijā saražotos būvmateriālus raksturo augsta kvalitāte un konkurētspējīgas cenas.
2023. gadā Latvijas būvniecības uzņēmumu lielākie eksporta tirgi bija Zviedrija (48%), Vācija (11%) un Lietuva (11%).
BŪVMATERIĀLU RAŽOŠANA
Latvijas uzņēmumi būvmateriālu ražošanā izmanto galvenokārt vietējos dabas resursus – tādus Latvijas dabā sastopamos minerālus, kā dolomītu, kaļķakmeni un mālu. Latvijā ražotais būvmateriālu sortiments ir plašs, tie ir inertie materiāli, betons, dzelzsbetons, cements, siltumizolācijas materiāli, kaļķu un dolomīta materiāli, ģipša produkti, keramikas materiāli, silikāta un pretkorozijas materiāli, stikla šķiedras izstrādājumi, sausie maisījumi, gāzbetons, celtniecības ķimikālijas un dažādi metāla izstrādājumi. 2023. gadā kopējais nemetālisko minerālo izstrādājumu uzņēmumu saražotais apjoms veidoja 689 miljonus eiro. 138 uzņēmumi ražo betona, cementa un ģipša produktus, 151 Latvijas uzņēmums nodarbojas ar būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšanu, apdari un apstrādi, 72 uzņēmumi ražo porcelāna un keramikas izstrādājumus, 57 uzņēmumi nodarbojas ar stikla izstrādājumu ražošanu.
2023. gadā ar nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanu nodarbojās 436 uzņēmumi, kuros strādāja ap 5100 cilvēku.
2023. gadā ar nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanu nodarbojās 436 uzņēmumi, kuros strādāja ap 5100 cilvēku.
ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA AR BŪVMATERIĀLIEM
Latvija pārsvarā eksportē keramiskos būvmateriālus, betona izstrādājumus, ģipša produktus un būvniecībā izmantojamos stikla izstrādājumus.
Lielākie Latvijas būvmateriālu eksporta tirgi ir Lietuva (20%), Igaunija (14%) un Vācija (11%).
